Kāpēc Vācijā protestē zemnieki?

No pirmdienas, 8. janvāra, zemnieki Vācijā nedēļas garumā plāno plašas protesta akcijas. Protestu iemesls ir Vācijas valdības pieņemtais lēmums par “zemnieku” atlaides dīzeļdegvielai plānoto  atcelšanu un autotransporta ceļu nodokļa piemērošanu traktortehnikai, kas līdz šim no nodokļa bija atbrīvota. Arī Latvijā zemnieki saņem “iekrāsoto” degvielu, kas ir lētāka.

Streiku kultūra Vācijā ir daļa no profesionālās ikdienas vairākās nozarēs. Streikus organizē arodbiedrības ar mērķi panākt labākus samaksas tarifus savas nozares pārstāvjiem. 2022. gadā visbiežāk streikoja apstrādes industrijā – vidēji 47,2 streika dienas uz 1000 darbiniekiem (Avots: Statistik der Bundesagentur für Arbeit, Ergebnis der Erwerbstätigenrechnung des Bundes), kas ar atrāvienu bija visaugstākais rādītājs Vācijā. Budžeta iestāžu darbinieki (tai skaitā ārsti un skolotāji) saskaņā ar statistiku 2022. gadā streikoja 6,8 dienas.

Jāpiebilst, ka Eiropas un pasaules mērogā vācieši ir samērā „slinki“ streikotāji – absolūtie čempioni Eiropā ir Francija un Beļģija. Hans-Bökler-Stiftung (Vācijas arodbiedrību asociācijai pietuvināts fonds) apkopojis statistiku par streiku dienām dažādās pasaules valstīs laika periodā starp 2011. un 2020. gadu, kur tabulas augšējās ailītes aizņem Beļģija ar 97 streika dienām gadā, rēķinot uz 1000 darba ņēmējiem, kam seko Francija ar 93 dienām. Šajā datu apkopojumā ar vidēji 18 dienām gadā Vācija ieņem vietu tabulas apakšējā trešdaļā. Kāpēc vācieši streiko tik reti? Iemesls tam ir meklējams likumdošanā, kas nosaka, ka streiks kā legāls darba ņēmēju ierocis ir pieļaujams tikai situācijās, kad streiku organizē arodbiedrības un tā iemesls ir cīņa par labāku darba samaksu.

Ar ko īpašas ir zemnieku protesta akcijas, kas iesākās visā Vācijā 8. janvārī? Balstoties uz Vācijas likumdošanu, zemnieku streikam nav tiesiska pamata, jo šīs protesta akcijas neorganizē arodbiedrība un iemesls tām nav nepieciešamība pēc augstāka atalgojuma. Zemnieku viedokli pārstāv Vācijas zemnieku apvienība, kas drīzāk pielīdzināma darba devēju asociācijai, kā arī protesta mērķis ir izdarīt politisku spiedienu uz valdību.  Neskatoties uz to, Vācijas konstitucionālā tiesa ārkārtas sēdē atzina protesta akciju par pamatotu.

Šodien, aprunājoties ar dažiem vācu zemniekiem, kas ir manā paziņu lokā, sadzirdēju viedokļus, kas lielākoties bija ļoti emocionāli – valdības lēmums, kura rezultātā budžets iegūtu papildus ieņēmumus aptuveni 1 miljarda apmērā, demonstrē politiķu atrautību no tautas. Zemnieki tikuši nostādīti fakta priekšā, neviens ar viņiem nebija uzsācis diskusiju. Taču tas kopumā tiek uzskatīts par “pēdējo pilienu” daudzu gadu ilgajās zemnieku un politiķu sarežģītājās attiecībās, kurās dominē pilnīga atsvešināšanās, pārpratumi un pārmetumi. Zemnieki Vācijā uzskata, ka politika viņus neaizstāv. Viņu intereses tikušas daudzus gadus ignorētas, vilšanās aktuālajā politiskajā kursā ir liela.

Politika aizstāv patērētājus un to vajadzības pēc kvalitatīviem un veselīgiem pārtikas produktiem. Bioloģiski ražotu pārtikas produktu pieprasījums Eiropā kopumā pēdējo 10 gadu laikā ir pieaudzis par 153 procentiem (Avots: AMI, FiBL, OrganicDataNetwork). Tajā pat laikā konsolidēšanās pārtikas produktu tirgotāju starpā Vācijā piedzīvo vēl nebijušus apmērus – no 195 miljardu eiro lielā pārtikas produktu tirgotāju apgrozījuma 2022. gadā vairāk nekā 2/3 veidoja tikai četri tirgotāji – Edeka grupa, Schwarz grupa (Lidl, Kaufland), Rewe grupa (Rewe, Billa, Toom, Penny, Lekkerland) un Aldi grupa (Aldi Nord, Aldi Süd) (Avots: Statista.de). Ekonomikas speciālisti šo situāciju Vācijā dēvē par polipolu, kas vistiešākajā mērā atsaucas arī uz iepirkumu cenām – tās ir zemas.

Daudzi latvieši, kas ceļo uz Vāciju, saka: “Cenas pie jums veikalos ir zemākas kā Latvijā!” Dažkārt tas tā arī ir, taču “barības ķēdes” apakšā ir pārtikas produktu audzētāji un ražotāji, kas no tā cieš. Mēdz ciest arī Latvijas eksportētāji, kuri uzsver, ka iepirkuma cenas Vācijā ir “pārsteidzoši zemas”.

Ar ko beigsies zemnieku protestu akcijas  Vācijā pašlaik vēl ir grūti paredzēt. Pat, ja valdība beigās nolems plānotos grozījumus atcelt, aizvainojums visdrīzāk nepazudīs. Turklāt zemnieki ir samērā “nepateicīgs” elektorāts – lecīgi, dārgi (jo subsīdijās saņem daudz naudas), apkārtējai videi nedraudzīgi (jo izmanto smago tehniku) un tikai nepilns miljons – aptuveni 2% no kopējā darbspējīgo un potenciālo vēlētāju skaita (Avots: BMEL-Statistik).